Kā atpazīt blaktis

Kur meklēt — secība

1. 1

   Matrača šuves un etiķetes.

   Noņemiet gultasveļu un rūpīgi apskatiet visu matrača perimetru, īpaši šuvju iekšpusi.

2. 2

   Gultas rāmja savienojumi.

   Skrūvju atveres, dēļu savienojumi, koka spraugas — biežākā slēptuve.

3. 3

   Galvgaļa aizmugure.

   Ja iespējams, atbīdiet to no sienas.

4. 4

   Naktsskapītis

   — šuves, atvilktņu vadotnes, apakšpuse.

5. 5

   Grīdlīstes gar gultas malu

   un kontaktligzdas tuvumā.

6. 6

   Mīkstās mēbeles

   tajā pašā istabā — dīvāns, atzveltnes krēsls.

Izmantojiet lukturīti un, ja iespējams, palielināmo stiklu. Blaktis slēpjas šaurās spraugās, tāpēc svarīgi ieskatīties, nevis tikai apskatīt virsmu.

Ko tieši meklēt

• Tumši punktiņi — melni, izmērā kā smalka pildspalvas atzīme. Tie ir ekskrementi un uz gaiša auduma nedaudz izplūst.
• Asins traipiņi — sarkanbrūni uz palaga vai matrača, no saspiestas blakts.
• Nomestās ādiņas — caurspīdīgas, tukšas čaulas blakts formā.
• Oliņas — bālganas, aptuveni 1 mm, pielipušas spraugās; grūti pamanāmas bez palielinājuma.
• Dzīvas blaktis — plakanas, ovālas, 4–7 mm, brūnas; pēc barošanās uzpampušas un tumšākas.

Ar ko blaktis sajauc

Biežāk visu ar blaktīm sajauc paklāju vaboļu kāpurus (matainas, iegarenas) un koka blaktis, kas rudenī ielido pa logu — tās ir lielākas, ar izteiktu vairogveida formu un neuzturas gultā.

Ja atrastais kukainis ir lielāks par 7 mm, ar spārniem vai matains — tā nav gultas blakts.

Ko darīt, ja pazīmes apstiprinās

Nepārvietojiet matraci un mēbeles uz citām istabām un nepārgulējiet citur — tā invāzija tikai izplatīsies plašāk. Noņemiet gultasveļu un uzreiz ielieciet to mazgāšanā 60 °C temperatūrā.

Nesāciet ar veikala aerosoliem: tie neaizsniedz oliņas un var izklīdināt kukaiņus pa citām telpām. Sk. blakšu iznīcināšana un kā sagatavot dzīvokli.

Kā izskatās blakšu pēdas tuvplānā

Katrai pazīmei ir raksturīgs izskats, un to zināšana ļauj atšķirt blaktis no citiem kukaiņiem bez speciālista.

• Ekskrementi. Melni vai tumši brūni punktiņi, aptuveni pildspalvas atzīmes lielumā. Uz gaiša auduma tie nedaudz izplūst, jo sastāv no sagremotām asinīm. Ar mitru salveti tos var izsmērēt — tas ir vienkāršs veids, kā atšķirt tos no netīrumiem.
• Asins traipiņi. Sarkanbrūni, neregulāras formas, uz palaga vai matrača. Rodas, guļot saspiežot piebarojušos blakti.
• Nomestās ādiņas. Caurspīdīgas, tukšas čaulas blakts formā, bez galvas iekšpuses. Blaktis nomet ādu piecas reizes, tāpēc pie aktīvas invāzijas to ir daudz.
• Oliņas. Bālganas, aptuveni 1 mm, iegarenas, pielipušas spraugās un šuvēs. Bez palielinājuma izskatās kā sīki putekļu graudiņi vai rīsu graudiņi miniatūrā.
• Smaka. Saldena, nedaudz nepatīkama, ko dažkārt salīdzina ar bojātām avenēm. Manāma tikai pie lielas invāzijas.

Ko darīt ar atradumu

Ja pārbaudē kaut ko atrodat, ir vērts to saglabāt — tas ievērojami paātrina noteikšanu.

• Dzīvu kukaini ievietojiet slēgtā traukā vai plastmasas maisiņā. Nemēģiniet to saspiest — bojāts īpatnis ir grūtāk nosakāms.
• Nofotografējiet atradumu tuvplānā, ja iespējams, ar mērogu blakus — monētu vai sērkociņu. Fotografējiet arī vietu, kur tas atrasts.
• Pierakstiet, kur tieši un kad atradāt, un vai tas bija dzīvs vai beigts.

Šī informācija pieteikumā ļauj mums sagatavoties pareizi: zināt, kāda metode būs vajadzīga, cik plaša apstrāde un ko paņemt līdzi. Bez tā pirmais apmeklējums bieži ir tikai apsekošana.

Ja pazīmes apstiprinās, nesāciet ar veikala līdzekļiem — sk. kāpēc tie nestrādā — un nepārvietojiet mēbeles uz citām telpām.

Kur blaktis meklēt ārpus guļamistabas

Ja guļamistabā pazīmes apstiprinās vai invāzija ilgst jau vairākus mēnešus, ir vērts pārbaudīt arī citas telpas — blaktis izplatās uz visām vietām, kur cilvēks regulāri uzturas ilgāk par stundu.

• Dīvāns un atzveltnes krēsli viesistabā — šuves, zem spilveniem, karkasa savienojumi, apakšpuses audekls.
• Darba krēsls, ja tas ir polsterēts un tiek lietots ilgstoši.
• Grīdlīstes gar sienām visās telpās, īpaši aiz mēbelēm.
• Aiz gleznām, spoguļiem un plauktiem pie sienām, kas robežojas ar guļamistabu.
• Aiz atlupušām tapetēm un zem paklāju malām.
• Kontaktligzdas un slēdži — īpaši uz kopīgajām sienām ar kaimiņu dzīvokli.
• Bērnu istaba — bieži pārbaudīta pēdējā, lai gan bērni ir tikpat lielā riskā.

Ja pazīmes atrodamas vairākās telpās, apstrādes apjoms attiecīgi palielinās — un tas ir viens no iemesliem, kāpēc agrīna konstatēšana ir arī lētāka.

Cik bieži pārbaude ir jēgpilna

Regulāra pārbaude ir vienīgais veids, kā konstatēt invāziju agrīnā stadijā — un agrīnā stadijā apstrāde ir gan vienkāršāka, gan lētāka.

• Reizi mēnesī ir pietiekami vairumam mājsaimniecību. Pārbaude aizņem divas minūtes: pacelt palagu pie galvgaļa, apskatīt matrača šuves un gultas rāmja savienojumus ar lukturīti.
• Biežāk — ja mājoklis ir daudzdzīvokļu mājā ar zināmām problēmām, ja bieži ceļojat, ja mājoklis tiek izīrēts vai ja nesen bija invāzija.
• Obligāti — pēc katra ceļojuma, pēc lietotu mēbeļu iegādes un pēc ievākšanās jaunā mājoklī.

Ja pēc iepriekšējas apstrādes vēlaties pārliecināties, ka problēma atrisināta, pārbaudi ieteicams veikt aptuveni mēnesi pēc pēdējās apstrādes — līdz tam atsevišķi īpatņi vēl var būt normāla parādība.

Ko darīt, ja pārbaudē neko neatrodat

Ja kodumi ir, bet fiziskas pazīmes neatrodas, nesteidzieties pasūtīt apstrādi — vispirms ir vērts izslēgt dažas lietas.

• Pārbaudiet atkārtoti citā laikā. Blaktis ir naktsaktīvas; pārbaude ar lukturīti naktī, ap 3–5, dod daudz lielākas izredzes tās ieraudzīt.
• Pārbaudiet plašāk. Dīvānu, atzveltnes krēslu, aiz kontaktligzdām, grīdlīstes citās telpās.
• Apsveriet citus cēloņus. Blusas kož kājās; putekļu ērcītes matracī var izraisīt izsitumus; alerģija uz jaunu veļas mazgāšanas līdzekli izskatās līdzīgi.
• Atzīmējiet esošos kodumus ar pildspalvu, lai redzētu, vai parādās jauni.

Kad pārbaudīt un cik bieži

Pārbaudi ir vērts veikt ne tikai tad, kad jau ir aizdomas. Ir situācijas, kad tā ir profilakse.

• Pēc ceļojuma — īpaši pēc uzturēšanās viesnīcā, hostelī vai īrētā mājoklī. Pārbaudiet bagāžu un guļamistabu nākamajās nedēļās.
• Pēc lietotu mēbeļu iegādes — pirms ienešanas mājoklī, nevis pēc.
• Pēc ievākšanās jaunā mājoklī — tukšā dzīvoklī pazīmes ir daudz vieglāk pamanāmas.
• Ja kaimiņi ziņo par blaktīm — daudzdzīvokļu mājā tas ir tiešs brīdinājums.
• Ja parādās neizskaidrojami kodumi vairākas dienas pēc kārtas.

Profilaktiska pārbaude reizi mēnesī aizņem divas minūtes: pacelt palagu un apskatīt matrača šuves galvgaļa pusē un rāmja savienojumus. Agrīnā stadijā konstatēta invāzija ir daudzkārt vienkāršāk un lētāk likvidējama.