Ērču apstrāde teritorijā

Ko šī apstrāde ietver un ko nē

Ja ērce ir iekodusi, jāvēršas pie ārsta. Ja ērces ir uz dzīvnieka, nepieciešams veterinārārsta ieteikts līdzeklis. Mūsu darbs ir samazināt ērču skaitu teritorijā.

Kā notiek apstrāde

Apstrādājam zonas, kur ērces faktiski uzturas: zāliena malas, pāreju uz krūmājiem, dzīvžogu apakšas, lapu nobiras, ēnainas un mitras vietas. Atklāta, regulāri pļauta zāliena vidusdaļa ērcēm nav pievilcīga, tāpēc tur apstrāde parasti nav nepieciešama.

Papildus efektu dod teritorijas sakārtošana: regulāra zāliena pļaušana, lapu nobiru savākšana, krūmāju apakšas attīrīšana un buferzonas izveide starp atpūtas zonu un aizaugušo daļu.

Sezona sākas aprīlī–maijā un turpinās līdz oktobrim, ar diviem aktivitātes maksimumiem — pavasarī un rudenī.

Kā novērst atkārtošanos

Apstrāde iznīcina esošo populāciju. Lai problēma neatkārtotos, teritoriju var padarīt ērcēm daudz mazāk piemērotu:

• Regulāri pļaut zālienu — ērces uzturas garā zālē, nevis īsi pļautā.
• Novākt lapu nobiras un zaru kaudzes, īpaši zem krūmiem un gar žogu.
• Izveidot buferzonu starp atpūtas zonu un aizaugušo daļu — grants vai šķeldas josla ērcēm ir grūti šķērsojama.
• Izretināt biezus krūmājus, lai zeme zem tiem izžūtu un vairāk piekļūtu saule.
• Nepieļaut grauzēju un ežu ligzdošanu pie mājas — tie ir ērču pārnēsātāji teritorijā.
• Pēc uzturēšanās dārzā pārbaudīt sevi, bērnus un mājdzīvniekus.

Šie pasākumi kopā ar sezonālu apstrādi samazina ērču skaitu atpūtas zonās būtiski, taču pilnīgu neesamību atklātā teritorijā garantēt nevar.

Ērču aktivitāte un sezona Latvijā

Ērces Latvijā ir aktīvas no aptuveni +5 °C, tāpēc sezona sākas jau martā vai aprīlī un beidzas oktobrī vai novembrī. Aktivitātei ir divi maksimumi: pavasarī (maijs–jūnijs) un vasaras beigās vai rudens sākumā (augusts–septembris).

Karstā, sausā vasaras vidū aktivitāte īslaicīgi samazinās — ērces izžūšanas riska dēļ paliek zemsedzē.

Ērce nelec un nekrīt no kokiem, pretēji izplatītam uzskatam. Tā rāpjas uz zāles stiebra vai zema krūma un gaida, izstiepusi priekškājas — šo uzvedību sauc par gaidīšanas pozu. Piesaista siltums, oglekļa dioksīds un kustība.

Tieši tāpēc apstrāde koncentrējas uz zemsedzi un pārejas zonām, nevis uz kokiem: garā zāle, krūmu malas, lapu nobiras un ēnainās vietas ir tur, kur ērces faktiski atrodas.

Kā notiek teritorijas apstrāde

Apstrāde nav vienmērīga zāliena apsmidzināšana — tā ir mērķtiecīga darbība tur, kur ērces faktiski atrodas.

1. 1

   Teritorijas apsekošana.

   Nosakām riska zonas: pārejas no pļauta zāliena uz aizaugušu daļu, dzīvžogu apakšas, lapu nobiras, ēnainās un mitrās vietas, celiņu malas.

2. 2

   Zonu saskaņošana.

   Vienojamies, kuras vietas netiek apstrādātas — dārzeņu dobes, ogulāji, bērnu smilškaste, dīķa mala.

3. 3

   Apstrāde.

   Preparātu uzklājam uz zemsedzes un zemo krūmu apakšējām daļām — līdz aptuveni pusmetra augstumam, kur ērces gaida saimnieku.

4. 4

   Ieteikumi.

   Norādām, cik ilgi pēc apstrādes teritorijā nevajadzētu uzturēties un ko izdarīt, lai efekts saglabātos ilgāk.

Apstrādi neveicam lietainā laikā vai tieši pirms prognozētām lietusgāzēm — preparāts tiktu noskalots, un darbs būtu veltīgs.

Divas apstrādes sezonā

Ērču aktivitātei ir divi maksimumi, tāpēc teritorijās ar augstu ērču blīvumu praktiskākais risinājums ir divas apstrādes gadā.

• Pirmā — aprīlī vai maijā, sezonas sākumā, kad ērces tikko kļuvušas aktīvas un populācija vēl nav sasniegusi maksimumu. Šī apstrāde dod vislielāko efektu uz visu vasaru.
• Otrā — jūlija beigās vai augustā, pirms rudens aktivitātes uzplūda.

Vienreizēja apstrāde ir pietiekama, ja teritorija ir neliela, labi kopta un mērķis ir konkrēts periods — piemēram, pasākums dārzā vai bērnu uzturēšanās vasaras mēnešos.