Grābšļu (ausgraužu) iznīcināšana

Vai grābšļi ir bīstami

Nē. Nostāsts par to, ka ausgrauzis ielien ausī, ir tautas mīts bez pamata. Knaibles kalpo aizsardzībai un pārošanās rituālam; cilvēkam tās nespēj nodarīt ievērojamu kaitējumu, un iekošana notiek ārkārtīgi reti.

Praktiskā problēma ir cita: grābšļi telpās rada diskomfortu, un liels to daudzums parasti norāda uz pārmērīgu mitrumu vai organikas uzkrājumiem ēkas tuvumā.

Kā tos ierobežot

Apstrādājam ieejas ceļus un slēptuves: ēkas perimetru, pamatu spraugas, durvju un logu ailes, terases dēļu spraugas, pagraba stūrus un ventilācijas atveres.

Ilgtspējīgu rezultātu dod vides izmaiņas: lapu nobiru un zaru kaudžu novākšana pie sienām, malkas grēdas pārvietošana prom no ēkas, laistīšanas samazināšana pie pamatiem, notekcauruļu sakārtošana un spraugu noblīvēšana.

Kā novērst atkārtošanos

Apstrāde iznīcina esošo populāciju. Lai problēma neatkārtotos, jāsamazina mitrums un jāaizver ceļi no ārpuses:

• Novākt lapu nobiras, zaru kaudzes un mulču tieši pie ēkas sienām.
• Atbīdīt malkas grēdu prom no sienas un pacelt to virs zemes.
• Sakārtot notekcaurules, lai lietus ūdens neuzkrātos pie pamatiem.
• Noblīvēt spraugas pie pamatiem, durvju sliekšņiem un logu ailēm.
• Samazināt laistīšanu tieši pie ēkas sienas.
• Pagrabā uzlabot ventilāciju un samazināt uzglabātā kartona daudzumu.

Šie pasākumi neaizstāj apstrādi, bet būtiski samazina iespēju, ka problēma atgriezīsies.

Kā izskatās un kā dzīvo grābšļi

Grābslis jeb ausgrauzis ir 10–15 mm garš, iegarens, sarkanbrūns kukainis ar cietiem, saīsinātiem spārnu vākiem un raksturīgām knaiblēm (cerci) vēdera galā. Tēviņiem knaibles ir izliektas, mātītēm — taisnākas.

Tas ir naktsaktīvs: dienā slēpjas šaurās, mitrās spraugās, un tieši šī īpašība rada lielāko daļu sadzīves sastapšanos — grābšļus atrod, paceļot puķu podu, pārvietojot dēli vai atverot terases apdares spraugu.

Neparasta iezīme ir mātītes rūpes par pēcnācējiem: tā apsargā oliņas un pat pirmās stadijas kāpurus, kas kukaiņu pasaulē ir reti. Viena paaudze gadā, un pieaugušie īpatņi pārziemo augsnē vai spraugās.

Barošanās ziņā grābslis ir visēdājs: pārtiek no augu atliekām, sēnēm, beigtiem kukaiņiem un dažkārt no laputīm. Dārzā tas var bojāt ziedus un jaunos dzinumus, taču vienlaikus iznīcina arī kaitēkļus, tāpēc dārzā tas nav viennozīmīgi kaitīgs.

Kāpēc grābšļi nonāk telpās

Telpās grābšļi neveido pastāvīgu populāciju — tie gandrīz vienmēr ir ienākuši no ārpuses. Divi biežākie iemesli ir pretēji: pārmērīgs sausums ārā, kad tie meklē mitrumu telpās, un rudens atdzišana, kad tie meklē pārziemošanas vietu.

Tipiskie ieejas ceļi ir spraugas pie pamatiem, durvju sliekšņi, logu ailes, ventilācijas atveres un cauruļu ievadi. Bieži tie tiek arī ienesti nejauši — ar malku, puķu podiem, dārza mēbelēm vai āra tekstilu.

Grābšļi dzīvoklī augstākos stāvos ir reti; parasti problēma skar pirmo stāvu, pagrabu, terasi vai privātmāju. Ja tie parādās regulāri, tas gandrīz vienmēr norāda uz konkrētu ieejas vietu un mitru zonu tieši pie ēkas.

Kā notiek apstrāde

Tā kā grābšļi telpās nevairojas, apstrāde koncentrējas uz ieejas ceļiem un ārējo perimetru, nevis uz telpu iekšpusi.

1. 1

   Ieejas vietu noteikšana.

   Meklējam spraugas pie pamatiem, durvju sliekšņiem, logu ailēm, ventilācijas atverēm un cauruļu ievadiem.

2. 2

   Perimetra apstrāde.

   Apstrādājam ēkas ārējo perimetru un cokola zonu, veidojot barjeru.

3. 3

   Mitro zonu apstrāde

   — terases dēļu spraugas, pagraba stūri, vietas zem āra kāpnēm.

4. 4

   Vides ieteikumi.

   Norādām, kas ap ēku rada grābšļiem labvēlīgus apstākļus — lapu nobiras, malkas grēda pie sienas, pastāvīgs mitrums.

Vairumā gadījumu tieši vides izmaiņas dod lielāko efektu, un mēs to pasakām: ja lapu nobiras un malka paliek pie sienas, grābšļi atgriezīsies nākamajā sezonā.

Vai grābšļi nodara kaitējumu

Telpās grābšļi praktiski nekādu kaitējumu nenodara: tie nebojā mēbeles, tekstilu, koksni vai pārtikas krājumus un nepārnēsā slimības. Problēma ir gandrīz tikai psiholoģiska — to izskats un knaibles rada nepatīku.

Dārzā vērtējums ir dalīts. Grābšļi var apgrauzt ziedlapiņas, jaunos dzinumus un dažkārt bojāt mīkstos augļus, taču vienlaikus tie barojas ar laputīm, kāpuriem un citu kaitēkļu oliņām. Dārzkopībā tos bieži uzskata par vairāk noderīgiem nekā kaitīgiem.

Tāpēc mūsu ieteikums ir atturīgs: ja grābšļi ir tikai dārzā un mājā neienāk, apstrāde parasti nav vajadzīga. Apstrāde ir pamatota, ja tie regulāri parādās dzīvojamās telpās vai to skaits pagrabā ir kļuvis liels.