Prusaku iznīcināšana restorānā un virtuvē

Kāpēc restorāna virtuve ir sarežģītākais objekts

Virtuvē apvienojas visi prusakiem labvēlīgie apstākļi vienlaikus: pastāvīgs siltums no iekārtām, mitrums, nepārtraukta barības pieejamība un ļoti daudz šauru spraugu, kur slēpties.

Turklāt virtuve darbojas gandrīz visu diennakti, tāpēc apstrādes logs ir šaurs, un daļu standarta metožu tur izmantot nedrīkst.

Kritiskās vietas

Apstrādājot restorānu, koncentrējamies uz vietām, kuras ikdienas uzkopšana nesasniedz: tvaika nosūcēja iekšpuse un filtri, aiz un zem plīts, cepeškrāsns un friteres, ledusskapju un saldētavu motoru zona un paliktņi, zem darba virsmām un izlietnēm, kanalizācijas trapi, aiz flīzēm un plaisās, preču pieņemšanas zona un noliktavas plaukti.

Preču pieņemšana ir īpaši svarīga: prusaki visbiežāk tiek ievesti ar kartona iepakojumu un paletēm no piegādātājiem.

Kā apstrāde nesaskaras ar pārtiku

Darbu veicam pēc slēgšanas — naktī vai agri no rīta. Pirms apstrādes pārtika, inventārs un darba virsmas tiek nosegtas vai izvāktas.

Pārtikas apstrādes zonās izmantojam tikai tur atļautus preparātus un punktveida uzklāšanu — gela ēsmas spraugās un aiz iekārtām, nevis plašu smidzināšanu pa telpu. Pēc apstrādes darba virsmas tiek attīrītas atbilstoši prasībām.

Dokumentācija un regularitāte

Pārbaudēs nozīme ir ne tikai tam, ka virtuvē nav kukaiņu, bet arī tam, ka kaitēkļu kontrole notiek sistemātiski un ir dokumentēta.

Regulāri apkalpojamiem objektiem uzturam monitoringa punktu plānu, pārbaužu reģistru un veikto darbu dokumentāciju — sk. profilaktiskā apstrāde.

Ko darīt starp apstrādēm

Restorānā ikdienas prakse starp apstrādēm ietekmē rezultātu vairāk nekā pati apstrāde, jo ievešanas risks ir pastāvīgs.

• Kartonu izsaiņot un izmest uzreiz — neuzglabāt noliktavā. Tas ir galvenais ievešanas ceļš.
• Ikdienas tīrīšana zem un aiz iekārtām, ne tikai uz virsmām.
• Tvaika nosūcēja filtru regulāra tīrīšana.
• Kanalizācijas trapu tīrīšana — biežs mušu un mušiņu perēklis.
• Naktī neatstāt ūdeni uz grīdas un izlietnēs.
• Atkritumu zonu turēt slēgtu un pēc iespējas tālāk no virtuves ieejas.
• Pārbaudīt monitoringa punktus un ziņot par konstatējumiem.

Kā sagatavot virtuvi

Sagatavošanu parasti veic personāls pēc slēgšanas, un tā aizņem 20–40 minūtes.

1. Nosegt vai novietot slēgtā telpā visu atklāto pārtiku un izejvielas.
2. Novākt no darba virsmām traukus, inventāru un griešanas dēļus.
3. Atbīdīt, ja iespējams, plīti, cepeškrāsni un ledusskapjus, lai būtu pieejama zona aiz tiem.
4. Iztīrīt tvaika nosūcēja filtrus vai vismaz nodrošināt tiem piekļuvi.
5. Iztukšot un izmazgāt atkritumu tvertnes.
6. Iztīrīt kanalizācijas trapus.
7. Norādīt zonas, kurās apstrāde nedrīkst notikt.

Pēc apstrādes darba virsmas tiek attīrītas atbilstoši pārtikas drošības prasībām, pirms virtuve tiek atkal izmantota.

Kā tiek dokumentēta apstrāde

Pārtikas objektā svarīgs ir ne tikai rezultāts, bet arī pierādījums, ka kaitēkļu kontrole notiek sistemātiski.

Pēc katras apstrādes sagatavojam informāciju par to, kuras zonas apstrādātas, kāda metode un preparāti izmantoti, kādi konstatējumi fiksēti un kādi ieteikumi doti objekta pusē.

Regulāras apkalpošanas gadījumā papildus uzturam monitoringa punktu plānu ar karti un numerāciju, pārbaužu reģistru ar datumiem un konstatējumiem, un rīcības protokolu gadījumiem, kad slazdā konstatēta aktivitāte.

Šo dokumentāciju var uzrādīt pārbaudēs. Praksē tas ir vienlīdz svarīgi ar pašu apstrādi: sistemātiska kontrole ar dokumentāciju ir daļa no pārtikas drošības sistēmas.