Pārtikas kožu apkarošana noliktavā

Kāpēc noliktavā vajag citu metodi

Mājsaimniecībā kožu problēmu atrisina, izmetot inficētos produktus un apstrādājot skapi. Noliktavā tas nav iespējams: apjomi ir lieli, preces atrodas paletēs un augstos plauktos, un produkciju nevar vienkārši izmest bez zaudējumu novērtējuma.

Tāpēc šeit izmanto ULV vai karsto miglošanu, kas apstrādā visu telpas tilpumu, iekļūstot spraugās starp paletēm, plauktu savienojumos un konstrukcijās, kur pieaugušie tauriņi uzturas.

Feromonu monitorings kā pamats

Noliktavā monitorings nav papildinājums, bet pamatinstruments. Feromonu slazdi piesaista tēviņus un ļauj noteikt, vai populācija ir klātesoša, cik tā liela un — svarīgākais — kurā zonā tā koncentrējas.

Tas ļauj lokalizēt perēkli konkrētā paletē, plauktā vai partijā, nevis apstrādāt visu noliktavu nejauši. Regulāri fiksēti dati arī parāda, vai problēma ienāk ar konkrētu piegādātāju.

Preču aizsardzība un plānošana

Pirms miglošanas vienojamies, kuras zonas un preces tiek nosegtas vai izvestas. Pārtikas produktiem izmantojam tikai tam paredzētus preparātus.

Darbu plānojam laikā, kad noliktavā nenotiek preču kustība — parasti naktī vai brīvdienās. Pēc apstrādes nepieciešama vēdināšana un daļiņu nosēšanās, parasti 2–4 stundas.

Graudu un beramproduktu glabātavas

Graudu torņos un beramproduktu glabātavās kaitēkļi attīstās produkta iekšienē, kur miglošana neaizsniedz. Šādos objektos apstrāde tiek plānota tukšošanas ciklā — tiek apstrādāta tukša glabātava pirms jaunas partijas ievietošanas.

Papildus svarīga ir tīrīšana starp partijām: vecās produkta paliekas konstrukcijās ir biežākais atkārtotas invāzijas avots.

Kā samazināt ievešanas risku

Noliktavā kodes praktiski vienmēr tiek ievestas ar produkciju, tāpēc kontrole sākas pie preču pieņemšanas, nevis plauktos.

• Pārbaudīt piegādes — īpaši beramproduktus un produkciju no jauniem piegādātājiem.
• Monitoringa punkti preču pieņemšanas zonā — tas ļauj konstatēt, ar kuru piegādi problēma ienāk.
• FIFO princips — vecākā partija tiek izlietota pirmā, lai produkcija nestāv ilgi.
• Paletes pacelt no grīdas un atstāt atstarpi līdz sienām, lai būtu iespējama vizuāla pārbaude.
• Tīrīšana starp partijām — vecās produkta paliekas konstrukcijās ir biežākais atkārtotas invāzijas avots.
• Bojātu iepakojumu izolēt uzreiz, nevis atstāt plauktā.

Kā rīkoties ar inficēto produkciju

Kad monitorings vai vizuāla pārbaude uzrāda kodes, jautājums par produkciju ir gan finansiāls, gan drošības jautājums.

• Izolēt uzreiz. Inficētā partija jāatdala no pārējās produkcijas, lai kodes neizplatītos plašāk. Vislabāk to pārvietot slēgtā zonā vai iepakot hermētiski.
• Novērtēt apjomu. Pārbaudīt blakus esošās paletes un plauktus — kodes reti aprobežojas ar vienu iepakojumu.
• Fiksēt zonu un datumu. Tas ļauj vēlāk izsecināt, ar kuru piegādi problēma ienāca.
• Neatgriezt apstrādātā zonā produkciju, kas nav pārbaudīta.

Lēmumu par produkcijas turpmāko izmantošanu pieņem objekta atbildīgā persona atbilstoši nozares prasībām — mēs to nenosakām, bet sniedzam informāciju par konstatēto invāzijas apjomu.

Kā lasīt monitoringa datus

Feromonu slazdi noliktavā nav tikai indikators „ir vai nav" — to izvietojums un rādījumi ļauj izdarīt praktiskus secinājumus.

• Koncentrācija vienā zonā norāda, ka perēklis ir tur — konkrētā paletē, plauktā vai partijā. Tas ļauj apstrādāt mērķtiecīgi, nevis visu noliktavu.
• Vienmērīgs sadalījums pa visu noliktavu norāda, ka invāzija ir plaša un, visticamāk, ilgstoša.
• Koncentrācija pie preču pieņemšanas norāda uz ievešanu ar piegādēm — un, ja dati tiek fiksēti regulāri, bieži var izsecināt, ar kuru piegādātāju tas sakrīt.
• Pieaugums pēc apstrādes parasti nozīmē, ka perēklis nav ticis atrasts pilnībā.

Tāpēc regulārā apkalpošanā fiksējam ne tikai skaitļus, bet arī zonu un datumu — bez tā dati neko nepasaka.