Aukstā un karstā miglošana (ULV)

Aukstā un karstā migla — atšķirība

• Aukstā miglošana (ULV) rada aerosolu mehāniski, bez sildīšanas. Daļiņu izmērs ir aptuveni 5–50 mikroni. Metode piemērota, kad telpā ir temperatūrai jutīgas preces vai iekārtas, un to var izmantot plašākā objektu klāstā.
• Karstā miglošana preparātu iztvaicē, radot vēl smalkāku miglu — ap 1–15 mikroniem. Tā iekļūst dziļāk konstrukcijās un ilgāk noturas gaisā, tāpēc ir efektīvāka ļoti lielos tilpumos un vietās ar sarežģītu konstrukciju. Redzamā migla arī ļauj vizuāli kontrolēt pārklājumu.

Kur šī metode ir piemērota

Miglošana ir paredzēta telpām, kur virsmu apstrāde nav praktiska: noliktavas ar augstiem plauktiem, ražošanas cehi, angāri, tehniskās telpas, lieli pagrabi, graudu uzglabāšanas telpas.

Dzīvoklī miglošanu parasti neizmanto — tur mērķtiecīga virsmu apstrāde vai gela ēsma dod labāku un ilgstošāku rezultātu.

Ko ņemt vērā

Apstrādes laikā telpā nedrīkst atrasties cilvēki. Pēc miglošanas nepieciešama vēdināšana un daļiņu nosēšanās — parasti 2–4 stundas atkarībā no telpas un preparāta.

Pirms darba vienojamies par preču un iekārtu nosegšanu vai izvešanu. Pārtikas objektos izmantojam tikai attiecīgi paredzētus preparātus.

Miglošanas galvenā vājā vieta ir salīdzinoši īsa reziduālā iedarbība: metode ļoti labi iznīcina esošos kukaiņus telpā, bet ilgstošai aizsardzībai to bieži kombinē ar reziduālu virsmu apstrādi kritiskajos punktos.

Kad miglošana nav piemērota

Miglošana ir spēcīga metode lieliem tilpumiem, bet tā nav universāla, un ir situācijas, kad izvēlamies citu pieeju.

• Dzīvokļos un mazās telpās. Tur mērķtiecīga virsmu apstrāde vai gela ēsma dod labāku un ilgstošāku rezultātu. Miglošana mazā telpā rada nevajadzīgi lielu preparāta izkliedi bez papildu efekta.
• Ja nepieciešama ilgstoša aizsardzība. Miglošanas reziduālā iedarbība ir salīdzinoši īsa — tā lieliski iznīcina to, kas telpā ir apstrādes brīdī, bet mazāk pasargā no vēlāk ienākošiem kukaiņiem. Tāpēc to bieži kombinējam ar reziduālu virsmu apstrādi kritiskajos punktos.
• Ja kaitēklis slēpjas dziļi konstrukcijās vai koksnē. Kokgraužiem un blaktīm dziļās spraugās miglošana nav risinājums.
• Ja telpā ir jutīgas iekārtas vai atklāta produkcija, ko nevar nosegt.

Kā notiek miglošana

1. 1

   Objekta sagatavošana.

   Nosedzam vai izvedam produkciju, izslēdzam ventilāciju, informējam personālu par laiku, kad telpā nedrīkst atrasties.

2. 2

   Preparāta sagatavošana.

   Izvēlamies aktīvo vielu un koncentrāciju atbilstoši telpas tilpumam un kaitēklim.

3. 3

   Miglošana.

   Speciālists respiratorā un aizsargtērpā apstaigā telpu, izsmidzinot aerosolu vienmērīgi visā tilpumā. Lielās telpās darbu veic vairāki cilvēki vai vairākos posmos.

4. 4

   Ekspozīcija.

   Telpa tiek atstāta slēgta, lai aerosols noturētos gaisā un iekļūtu spraugās.

5. 5

   Vēdināšana.

   Pēc noteikta laika telpa tiek intensīvi izvēdināta.

6. 6

   Nosēšanās un atgriešanās.

   Kopējais laiks līdz telpas lietošanai parasti 2–4 stundas.

Karstajai miglošanai raksturīga redzama, bieza migla; aukstajai — smalks, gandrīz neredzams aerosols. Vizuālā atšķirība nenozīmē efektivitātes atšķirību.

Kur miglošanu izmanto visbiežāk

Metode ir izstrādāta lieliem tilpumiem, un tieši tur tā ir nepārspējama.

• Noliktavas ar augstiem plauktiem, kur virsmu apstrāde fiziski nav iespējama.
• Ražošanas cehi starp maiņām vai plānotās apkopes laikā.
• Graudu glabātavas un torņi — parasti tukšošanas ciklā, pirms jaunas partijas ievietošanas.
• Angāri un tehniskās telpas ar sarežģītu konstrukciju.
• Lieli pagrabi un tuneļi daudzdzīvokļu mājās.
• Lauksaimniecības ēkas starp sezonām.

Kopīgais visiem šiem objektiem ir tas, ka tajos ir liels tilpums, daudz grūti pieejamu vietu un iespēja telpu uz dažām stundām pilnībā atbrīvot.

Ko sagaidīt pēc miglošanas

Miglošana iedarbojas ātri: kukaiņi, kas apstrādes brīdī atrodas telpā vai iznāk no spraugām, iet bojā dažu stundu laikā.

Pēc vēdināšanas telpā paliek plāns preparāta slānis uz horizontālajām virsmām. Tas ir normāli un nozīmē, ka apstrāde ir bijusi pilnīga. Pārtikas objektos darba virsmas pēc tam tiek attīrītas atbilstoši prasībām.

Nākamajās dienās var pamanīt beigtus kukaiņus vietās, kur tos iepriekš neredzēja — tie iznāk no slēptuvēm. Tos savāc ar putekļsūcēju vai slotu.

Ja pēc 1–2 nedēļām aktivitāte atjaunojas, tas parasti nozīmē, ka telpā ir perēklis, kuru miglošana nesasniedza — piemēram, produkcijas iekšienē vai konstrukcijā. Šādā gadījumā nepieciešama mērķtiecīga apstrāde konkrētajā zonā, un miglošanas atkārtošana problēmu neatrisinās.