Dezinsekcija noliktavā

Kāpēc noliktavā izmanto miglošanu

Standarta smidzināšana lielā tilpumā ar augstiem plauktiem nav praktiska — nav iespējams fiziski aizsniegt visas virsmas.

ULV miglošana rada ļoti sīku aerosola daļiņu mākoni, kas ilgstoši noturas gaisā un iekļūst spraugās, plauktu savienojumos un citās grūti pieejamās vietās. Tas ļauj apstrādāt lielu tilpumu īsā laikā.

Karstā miglošana rada vēl smalkāku miglu ar labāku iespiešanās spēju; auksto miglošanu izmanto, kad temperatūras režīms ir kritisks.

Preču un kravas aizsardzība

Pirms apstrādes vienojamies, kuras zonas un preces tiek nosegtas vai izvestas. Pārtikas un iepakojuma materiālu zonās izmantojam tikai tam paredzētus preparātus.

Apstrādi parasti plānojam laikā, kad noliktavā nenotiek preču kustība — vakarā, naktī vai brīvdienās, lai neietekmētu loģistiku.

Monitorings kā pastāvīga sistēma

Lielos objektos vienreizēja apstrāde reti ir pietiekama. Efektīvāka pieeja ir monitoringa punktu sistēma: feromonu un līmes slazdi izvietoti pēc plāna, ar regulāru pārbaudi.

Tas ļauj pamanīt problēmu agrīni — pirms tā skar preces — un dokumentēt kaitēkļu kontroles procesu. Sīkāk: profilaktiskā apstrāde un monitorings.

Kuri kaitēkļi noliktavā sastopami biežāk

Noliktavā kaitēkļu sastāvs atšķiras no dzīvojamām telpām un ir atkarīgs no uzglabātās produkcijas.

• Pārtikas un graudu noliktavās — pārtikas kodes, krājumu vaboles un citi produkcijas kaitēkļi. Tie rada tiešus finansiālus zaudējumus.
• Siltajās zonās pie iekārtām — prusaki, īpaši tur, kur ir darbinieku atpūtas telpa vai virtuves stūrītis.
• Pie ieejām un iekraušanas zonām — mušas, īpaši vasarā.
• Mitrās un maz izmantotās zonās — zirnekļi, kas norāda uz citu kukaiņu klātbūtni.

Ievešanas ceļš gandrīz vienmēr ir viens: piegādes. Paletes, kartona iepakojums un beramprodukti no piegādātāja ir biežākais avots, tāpēc preču pieņemšanas zona ir galvenā monitoringa vieta.

No kā atkarīga cena

Noliktavas apstrādes cenu nosakām pēc objekta izvērtējuma.

• Platība un zonu skaits — cik telpu un cik atšķirīgu zonu jāapstrādā.
• Riska līmenis — pārtikas aprite un augsta cilvēku plūsma nozīmē lielāku apstrādes apjomu.
• Darba laiks — apstrāde naktī vai brīvdienās tiek plānota atsevišķi.
• Dokumentācijas apjoms — vai nepieciešams monitoringa plāns un pārbaužu reģistrs.
• Regularitāte — regulārā apkalpošanā viena apmeklējuma izmaksas ir zemākas nekā vienreizējam izsaukumam.

Precīzu summu nosaucam pēc situācijas precizēšanas — pirms darba uzsākšanas. Aktuālās cenas ir cenu lapā.

Kā apstrāde iekļaujas loģistikā

Noliktavā galvenā izmaksa parasti nav pati apstrāde, bet iespējamais preču kustības pārtraukums. Tāpēc darbu plānojam ap loģistikas grafiku.

Praksē tas nozīmē: apstrāde naktī vai brīvdienās, kad nenotiek iekraušana un izkraušana; zonu apstrāde pa daļām, ja visu noliktavu nevar atbrīvot vienlaikus; un preču nosegšana, nevis izvešana, kur tas ir pieļaujams.

Pēc miglošanas nepieciešama vēdināšana un daļiņu nosēšanās — parasti 2–4 stundas. Precīzu laiku nosaucam pirms darba, lai varat saplānot maiņu grafiku.

Ilgtermiņā efektīvāka par apstrādi ir monitoringa sistēma: slazdi pēc plāna ļauj pamanīt problēmu, pirms tā skar produkciju, un lokalizēt to konkrētā zonā vai partijā.

Ko sagatavot noliktavā

1. Vienoties, kuras zonas tiek nosegtas un kuras atbrīvotas.
2. Nosegt vai izvest atklātu pārtikas produkciju un iepakojuma materiālus.
3. Nodrošināt piekļuvi plauktu galiem, sienu perimetram un tehniskajām telpām.
4. Izslēgt ventilācijas sistēmu miglošanas laikā, ja tas ir tehniski iespējams.
5. Informēt darbiniekus par laiku, kad telpā nedrīkst atrasties.
6. Iztukšot un izmazgāt atkritumu tvertnes.

Pēc miglošanas nepieciešama vēdināšana un daļiņu nosēšanās — parasti 2–4 stundas. Precīzu laiku nosaucam pirms darba, lai varat saplānot maiņas.

Kad noliktavā vajadzīga apstrāde un kad monitorings

Šie ir divi atšķirīgi pakalpojumi, un noliktavai bieži vajadzīgi abi, bet dažādos brīžos.

• Apstrāde ir vajadzīga, kad problēma jau konstatēta: produkcijā atrasti kaitēkļi, redzama aktivitāte, saņemta sūdzība no klienta vai konstatēts bojājums partijā. Tā risina esošu situāciju.
• Monitorings ir pastāvīga sistēma, kas problēmu konstatē agrīni. Slazdi pēc plāna parāda, vai kaitēkļi ir klāt, cik daudz un — svarīgākais — kurā zonā. Tas ļauj rīkoties, pirms produkcija ir apdraudēta.

Praksē lielākajai daļai noliktavu izdevīgākais risinājums ir monitoringa sistēma ar mērķtiecīgu apstrādi tad, kad dati to prasa. Tas izmaksā mazāk nekā periodiska visas noliktavas apstrāde „drošības pēc" un dod labāku rezultātu.